प्रथमं तु गुरुः पूज्यः ततश्चैव ममार्चनम् ।
कुर्वन्सिद्धिमवाप्नोति ह्यन्यथा निष्फलं भवेत् ॥
prathamaṁ tu guruḥ pūjyaḥ tataś caiva mamārcanam |
kurvan siddhim avāpnoti hy anyathā niṣphalaṁ bhavet ||
(Unknown source; cited in Hari-bhakti-vilāsa: 4.344; Bhakti Sandarbha: 238)
[Bhagavān:] “By first worshipping guru and then worshipping me, one attains perfection, and otherwise, one’s worship becomes fruitless.”