स्मर्तव्यं सततं विष्णोर्विस्मर्तव्यो न जातुचित् ।
सर्वे विधिनिषेधाः स्युरेतयोरेव किङ्कराः ॥
smartavyaṁ satataṁ viṣṇor vismartavyo na jātucit |
sarve vidhi-niṣedhāḥ syur etayor eva kiṅkarāḥ ||
(Padma Purāṇa; cited in Bhakti-rasāmṛta-sindhu: 1.2.8; Caitanya-caritāmṛta: 2.22.113)
“Viṣṇu is to be remembered always and is never to be forgotten. All injunctions and prohibitions should be servants of these two [principles].”