सद्भक्तालिनिषेविताङ्घ्रिकमलं कुन्देन्दुशुक्लाम्बरं
शुद्धस्वर्णरुचिं सुबाहुयुगलं स्मेराननं सुन्दरम् ।
श्रीचैतन्यदृशं वराभयकरं प्रेमाङ्गभूषाञ्चित-
मद्वैतं सततं स्मरामि परमानन्दैककन्दं प्रभुम् ॥

sad-bhaktāli-niṣevitāṅghri-kamalaṁ kundendu-śuklāmbaraṁ
śuddha-svarṇa-ruciṁ subāhu-yugalaṁ smerānanaṁ sundaram |
śrī-caitanya-dṛśaṁ varābhaya-karaṁ premāṅga-bhūṣāñcitam
advaitaṁ satataṁ smarāmi paramānandaika-kandaṁ prabhum ||
(Gaura-govindārcana-smaraṇa-paddhati: 51; cited in Sādhanāmṛta-candrikā: 2.13)

“The lotuses of his feet served by the bees of pure bhaktas,
His cloth kunda and moon white,
His luster pure gold,
His arms superlative,
His smiling face beautiful,
His sight on Śrī Caitanya,
His hands in [the mudrās of] benediction and refuge,
His figure adorned with the ornaments of prema—
I continuously meditate on Advaita Prabhu, the sole root of the highest bliss.”

Categories

, , , , ,
Scroll to Top